Mellenes

Dietologi un zinātnieki atzīst – mellenēs ir augsts vitamīnu C un K līmenis, kā arī tās satur daudz mangāna, kas ir ļoti svarīgs jebkurai dzīvības formai. Pateicoties lielajam daudzumam tanīnu, melleņu lietošana uzturā var samazināt risku saslimt ar vēzi. Tāpat ogās esošās vielas palīdz pazemināt holesterīna līmeni, tādējādi pasargājot sirdi. Mellenes satur vienu no ogās visretāk sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kam ir svarīga loma procesos, kuri nodrošina asinsvadu sieniņu elastību. Tumšajās ogās ir arī augsts šķiedrvielu un aminoskābju saturs. Jau 16. gadsimtā atklāts, ka mellenes labvēlīgi iedarbojas uz aknām un kuņģi, ir savelkošs līdzeklis, palīdz hroniska klepus un plaušu slimību ārstēšanā. Tās satur daudz A vitamīnu – karotīnu, kas uzlabo redzes funkcijas. Tāpēc mellenes uzskata par vienu no labākajiem fitoterapeitiskajiem līdzekļiem pret kataraktu. Cilvēkiem, kam ikdienas darbs saistīts ar biroja darbu, (proti, sēdēšanu pie datora) ir jālieto mellenes. Mellenes ievērojami uzlabo redzi tumsā, pastiprina redzes asumu un novērš acu nogurumu. Ir pierādīts, ka mellenes paātrina acs tīklenes atjaunošanos. II pasaules kara laikā angļu lidotāji ēda mellenes un melleņu ievārījumu, lai uzlabotu redzi tumsā. Bet kāds aviācijas ģenerālis pat iekļāva šīs ogas obligātajā lidotāju ēdienkartē.

Vēl kādu apbrīnojamu melleņu īpatnību atklāja amerikāņu zinātnieks Dž. Žozefs – vadošais speciālists pētījumos par novecošanu. Viņš paziņoja, ka laboratorijas pētījumi pierādījuši: ēdienkarte, kas bagāta ar mellenēm, ir ļoti efektīva cīņā pret novecošanas pazīmēm – atmiņas, redzes un muskuļu spēka pasliktināšanos un kustību koordinācijas traucējumiem.

Atstāt komentāru